Aprašymas
19. gadsimts ir lielais tehnikas atklājumu laiks, kad sadzīvē ienāk daudzi izgudrojumi, bez kuriem mūsdienu dzīve nebūtu iedomājama. Straujā tehnoloģiju attīstība ietekmē arī kartogrāfiju – kartes kļūst arvien detalizētākas un precīzākas, bet jauni iespiešanas paņēmieni tās padara daudz pieejamākas plašai sabiedrībai.
Latvijas teritorija atrodas Krievijas impērijas sastāvā, kur tā ir sadalīta trīs guberņās. Tas atspoguļojas arī kartēs, kas visbiežāk kopā attēlo tā sauktās Baltijas guberņas – Kurzemi, Vidzemi un Igauniju, neiekļaujot Latgali. 19. gadsimta pirmajā pusē parādās pirmās kartes latviešu valodā, kuru autori ir vācbaltiešu mācītāji. Tās ir samērā vienkāršas, bet izrādās ļoti populāras. Gadsimta vidū jaunlatvieši saprot, ka sabiedrībai ir vajadzīgas jau kvalitatīvākas kartes, un 1861. gadā iznāk arī pirmais atlants latviešu valodā. 1880. gadā kartē pirmo reizi parādās vārds “Latvija”, 19. gadsimta beigās darbību sāk pirmais latviešu kartogrāfs Matīss Siliņš, bet savu vārdu visas pasaules kartogrāfijas vēsturē ieraksta valodnieks un mācītājs Augusts Bīlenšteins.
19. gadsimtā Latvijas ainavā parādās pirmās šosejas, dzelzceļi, telegrāfa un telefona līnijas, tiek rakti jauni kanāli un upēs veidoti dambji. Ostās ienāk pirmie tvaikoņi, bet piekrastē bieži ir redzami latviešu burinieki. Gadsimta vidū laukos sākas “mērnieku laiki”, un zemnieki steidz iepirkt muižu zemi un veidot savas saimniecības. Latvijas iedzīvotāju skaits gadsimta laikā pieaug vairāk nekā trīs reizes, un daudzi dodas uz strauji augošajām pilsētām, kuru nomalēs top milzu rūpnīcas, kas nodarbina simtiem un pat tūkstošiem strādnieku. Visus šos notikumus atspoguļo dažāda veida kartes, kas iekļautas šajā grāmatā.
Grāmata “100 kartes pirms Latvijas valsts” ļauj caur nozīmīgākajām un interesantākajām kartēm ieskatīties Latvijas vēstures notikumos no 1795. līdz 1917. gadam. Kartes, ko papildina stāsti un citi attēli, sniegs kaut nelielu ieskatu tajās kartogrāfiskā mantojuma bagātībās, ko glabā mūsu atmiņas institūcijas.
Grāmata tapusi valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (projekts Nr. VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros. Grāmatas tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
